Kā kļūt par lauksaimnieku bez iepriekšējās pieredzes

Īsti lauksaimnieki strādā tāpēc, ka mīl to, ko dara. Protams, viens aspekts ir bizness, taču tas paliek otrajā plānā, jo laiks, kas ir pavadīts ārā, augu un dzīvnieku augšana un kopšana, klātbūtne visiem šiem procesiem ir daudz būtiskāka. Vai tu vēlies kļūt par lauksaimnieku, bet nekad neesi uzaudzējis nevienu augu vai kopis dzīvnieku? Nav jāuztraucas un jāaizmirst šī doma, jo šis raksts tev palīdzēs palikt uz ceļa, lai realizētu savu sapni.

Ir tikai divas sākuma lietas, kurām ir jāpievērš vislielākā uzmanība pašā sākumā:
1. Mācīšanās un padziļināta informācijas ieguve
2. Iepriekšēja pieredzes iegūšana

Pirmais solis ir motivācija, kas tev liek domāt par lauksaimnieka karjeru. Izlem, kāpēc tevi šī nozare ir tik ļoti ieinteresējusi. It īpaši, ja tu iepriekš esi dzīvojis pilsētas vidē, tad tas nozīmē pagriezt visu savu dzīvi par 180 grādiem un doties uz laukiem. Jebkura veida lauksaimniecība ietver daudz smaga darba, tas ietver milzīgu atbildību un sava veida risku, vai vispār viss ieguldītais reiz atpelnīsies. Lauksaimniecība ir dzīvesveids un arī bizness, kas dod finansiālu atlīdzību par visu smago darbu, ko esi veicis gada laikā. Taču emocionālais un garīgais apbalvojums ir daudz lielāks nekā algas čeks.

Lielākoties šīs nozares darbinieki ir strādājuši no paaudzes paaudzē. Lauksaimniecība ir apvīta arī ar daudzām saimnieka tradīcijām. Ja tu nekad neesi audzējis kādu kultūru, tu varētu saskarties ar daudz kritiķiem un skeptiski noskaņotiem cilvēkiem, kuri centīsies no šīs domas atrunāt. Atceries, ka nav tādi “muļķīgi” jautājumi. Tāpēc nezaudē drosmi, ja kāds skarbāks cilvēks tevi aizraida prom un nevēlas atbildēt uz jautājumiem. Lauksaimnieki, kuri nodarbojas savā jomā jau vairākus desmitus gadu, nevēlas, lai jaunie biznesmeņi ieņem konkurenci, tāpēc, saprotams, ka nevēlēsies dalīties savā gudrībā. Tāpēc apsver nākošo iespēju, kā uzzināt svarīgu informāciju – tā ir studēšana.

Lai iegūtu padziļinātas zināšanas no ekspertiem, vari doties uz informatīvām sesijām un nodarbībām, kā arī iestāties speciālā universitātē. Obligāti nav nepieciešams lauksaimniecības nozarei specializēts grāds, taču tas ir ļoti ieteicams, ja vēlies uzzināt daudz vairāk par visu, kas būs nepieciešams savā saimniecībā.

Galvenokārt, pastāv divu veidu lauksaimniecības nozares:
1. Kultūraugu audzēšana, sēklu, graudaugu, ogulāju plantāciju, augļu dārzu, vīnogulāju, siena un skābbarības audzēšana
2. Lopkopība, kas sevī ietver liellopu, piena lopu, cūku, mājputnu, zirgu, aitu, biškopību, eksotisko dzīvnieku audzēšana

Tajā pašā laikā var arī ieviest savu lauksaimniecības nozari kā organisku un ilgtspējīgu nozari, kas aptver kultūraugu un lopkopību audzēšanu, bet attiecas uz tradicionāliem līdzekļiem, ievērojot labturības normas. Sākumā vari neuztraukties, ka tava saimniecība būs pavisam maza, salīdzinot ar lielajiem konkurentiem. Mazs uzņēmums ļauj izprast un rediģēt kļūdas, kādas tiek pieļautas ražošanas procesā, neizšķērdējot lielas naudas summas.

Lai iegūtu pirmo darba pieredzi, ja tev vēl tāda iepriekš nav bijusi, visvieglāk ir piedāvāt savus pakalpojumus citiem lauksaimniekiem. Tu vari būt strādnieks kādā saimniecībā. Šis, iespējams, ir vissvarīgākais solis, lai apsvērtu ideju startēt šajā nozarē. Vienīgais veids, lai saprastu, vai esi piemērots būt lauksaimniekam, ir pašam izjust visu šo procesu. Strādā smagi un atbildīgi, redzi kā izaug augi vai dzīvnieki, apzinies kā tie jākopj. No šī darba tev jāsagaida, ka tipiska darba diena var būt garāka nekā 8 stundas. It īpaši, ja nodarbosies ar kultūras audzēšanu – ražas novākšanas laikā tā būs pilna darba diena no saules uzaušanas līdz norietam. Lauksaimniecības nozare ir pārsteigumiem bagāta, tāpēc jābūt gatavam uz visādiem pavērsieniem.

Kazkopība

Kazkopība nav jauns industrijas veids, jo vairāk – tas ir ļoti ienesīgs bizness. Kazas tiek audzētas jau kopš neatminamiem laikiem senā pagātnē. Parasti ar kazkopību saistās piena, gaļas un vilnas iegūšana. Lauksaimniekam kazu audzēšana prasa ļoti zemas investīcijas, jo tām ir daudzfunkcionāla lietderība. Kazas pašas par sevi ir multi-funkcionāli dzīvnieki.

  • Kazas pienu izmanto, lai ražotu pilnpiena pulveri, vājpiena pulveri, sviestu, krējumu, kā arī vienkārši svaiga piena ieguvei
  • Kazas gaļa tiek uzskatīta kā barojošs un veselīgs avots visiem gaļas patērētājiem
  • Kazas vilna un āda tiek izmantota apģērbu ražošanā
  • Kūtsmēsli tiek izmantoti augsnes barošanai un mēslošanai, lai nebūtu jāizmanto ķīmiskais mēslojums

Kazkopības priekšrocības
Pastāv daudz priekšrocības, kāpēc saimniecība varētu nodarboties tieši ar šo nozari. Jūs varat audzēt kazas kopā ar citiem lopkopības dzīvniekiem. Kazas tiek uzskatītas par nabadzīgo cilvēku govīm (mini govīm) un tām ir milzīgs ieguldījums lauku ekonomikas un valsts ienākumiem. Produkti, piemēram, piens un gaļa, ir ne tikai barojoša un viegli sagremojama pārtika, bet arī lielisks avots regulāriem ienākumiem. Tā kā kazas ir maza izmēra dzīvnieki, tās ir daudz vieglāk uzturēt nekā citus piena un gaļas liellopus. Par kazām var rūpēties par sievietes un bērni, jo tam nav nepieciešams smags fiziskais darbs. Lai nodarbotos ar kazkopību, ir jāzina trīs galvenās lietas: barošana, audzēšana un slaukšana. Šie vienkāršie uzdevumi neprasa daudz sarežģītas iekārtas, lielu kapitālu, darbaspēku un smagu darbu.

Pareizi soļi, lai uzsāktu kazkopību:
Lai uzsāktu un uzturētu veiksmīgu kazkopības biznesu, ir jāizveido efektīvs biznesa plāns, un cieši jāturas pie tā. Tātad, kādi ir svarīgākie soļi, lai uzsāktu šo biznesu.

1. Izvēlies teritoriju
Centies izvēlēties piemērotu lauksaimniecības zemes teritoriju, kas veicinātu sekmīgu kazkopību. Kazkopības lauksaimniecības bizness ietver sekojošos punktus:

  • Tīra ūdens piegāde un svaiga gaisa nepieciešamība
  • Viegli pieejama pārtika
  • Auglīga augsne, kurā varētu stādīt kultūru, stiebrzāles un citu zaļo augu ražu. Dzīvnieka barošana ar zaļo pārtiku uztur viņu veselīgu, produktīvu, kā arī samazina barošanas izmaksas.
  • Pilna darba laika pieejamība
  • Veterinārā dienesta uzraudzība un palīdzība
  • Labas transportēšanas iekārtas
  • Labas slaukšanas iekārtas
  • Netālu saimniecībai esošs tirgus, lai vieglāk pārdot savus produktus

2. Kazu šķirnes
Visā pasaulē pastāv dažāda veida kazu šķirnes, kuras audzē lopkopji. Pigmeja kazas, Nigērijas krūmu kazas, kašmira kazas, melnās Bengālijas kazas, kalnu kazas un daudz citas šķirnes ir iespējams pieradināt un audzēt savā saimniecībā. Šķirnes atšķiras pēc to īpašībām – citām ir barojošāka gaļa, citas ir populāras ar piena daudzumu, bet citas audzē dēļ krāšņās vilnas. Ir arī kazas, kuras tiek audzētas un trenētas speciāliem kazu šoviem. Patiesībā, ir cilvēki, kas šos dzīvniekus izmanto kā mājdzīvniekus, nevis lai gūtu kādu finansiālu labumu. Tāpēc, kad sāc domāt par kazkopību, nepieciešams apzināties kādiem mērķiem vēlies uzsākt biznesu un izvēlēties atbilstošu šķirni. Šķirne ir jāizvēlas ne tikai savu mērķu dēļ, bet arī apzinoties ģeogrāfisko atrašanās vietu. Lai to visu uzzinātu, nepieciešams apmeklēt kādu no tuvākajiem lauksaimniecības vai lopkopības mācību centriem, lai uzzinātu vairāk par piemērotām kazu šķirnēm savā vēlamā jomā.

3. Barošana
Parasti kazas izvēlas ēst graudzāles, augus, krūmus, nezāles un garšaugus. Atšķirībā no cūkām, tās nav visēdāji, un nekādā gadījumā neēd gaļu. Kazām ikdienā ir nepieciešama enerģija, šķiedrvielas, vitamīni un svaigs ūdens, lai nodrošinātu sekmīgu augšanu. Lai audzētu kazas, nepieciešama padziļināta zināšana tās uzturā.

4. Aprūpe
Kazas prasa regulāru aprūpi. Nekad nedrīkst dot tām piesārņotu pārtiku vai piesārņotu ūdeni. Mājiņas, kurās tās tiek turētas, vienmēr ir jātur tīrībā, cik vien iespējams. Neskatoties uz slikto pieredzi industriālās lauksaimniecības praksē, kazu mātes no kazlēniem nedrīkst atšķirt vismaz vairākas nedēļas pēc to dzimšanas. Kazām nepieciešamas regulāras veterinārārstu pārbaudes un vakcinācijas pret slimībām un dažādām veselības problēmām.