Kāpēc lauksaimnieki lieto ķīmiskos mēslojumus?

Lai izaudzētu pārtiku, lauksaimnieki iet cauri daudziem izaicinājumiem. ANO Pārtikas un lauksaimniecības apkopotie dati liecina, ka apmēram 20 – 40% no mūsu pasaules ražas tiek zaudēta augu kaitēkļu un slimību dēļ.

Pasaulē ir apmēram 250 tūkstoši augu sugas. Kopumā trīs procenti jeb 8000 no šīm sugām ir nezāles. No izšķirtajām 8000 nezāļu sugām, apmēram 200 līdz 250 sugas sagādā lielas problēmas tieši lauksaimniecības kultūraugu augšanai. Nezālēm ir divas galvenās lietas, kuru dēļ tās tiek uzskatītas par nevēlamām: tās saražo ļoti daudz sēklas, tādējādi izplatoties pa visu teritoriju, kā arī sēklām ir ļoti liela rezistence izdzīvot augsnē ilgāku laiku. Piemēram, nezāle balanda no katra sava stublāja spēj saražot apmēram 117 tūkstošus jaunas nezāles. Dažas nezāļu sēklas, piemērotos augsnes apstākļos var saglabāties un izdzīvot līdz pat 40 gadiem. Amerikas Savienotajās Valstīs uz katru 0,01 hektāru aramzemes ir apraktas aptuveni 50 līdz 300 miljoniem nezāļu sēklu.

Lauksaimniekiem ir jācīnās ne tikai ar nezālēm, bet arī ar kukaiņiem, kuri barojas no kultūraugiem. Pastāv vairāk nekā 500 tūkstoši kukaiņu sugas, kuras barojas no zaļiem augiem. Lielākā daļa tie ir tauriņi, kodes, vaboles. Citi kaitēkļi apdraud produkciju, kad tā jau ir gatava un uzglabājas noliktavā.

Kāpēc lauksaimnieki miglo laukus?
Atbilde ir pavisam vienkārša – lauki tiek migloti, lai samazinātu un novērstu kultūraugu kaitēkļu izraisītos bojājumus. Kaitēkļi ir jebkurš bioloģiskais organisms, tostarp nezāles, patogēni un posmkāji, kas traucē kultūras kvalitāti un ienesīgumu. Kaitēkļi var izraisīt lielas un neatgriezeniskas sekas uz kultūru un ražu, kas gala rezultātā var ietekmēt arī patērētājus, jo pārtikas preces paliks dārgākas.

Tas ir tāpat kā mēs veicam dažādus apkarošanas pasākumus, lai saglabātu augus bez kaitēkļiem un slimībām savos dārzos. Tomēr jāsaprot, ka lauksaimnieki ir noslogoti , lai kontrolētu tūkstošiem nezāļu sugu apkarošanu, kaitīgu kukaiņu un augu slimību novēršanu, salīdzinoši ar mūsu augu dārza mazo teritoriju un dārzeņu apjomu. Un neatkarīgi no tā, vai lauksaimniecība ir bioloģiskā vai industriālā, lauksaimnieki ar šīm problēmām saskaras katru augšanas sezonu.

Nepieciešamība izmantot augu aizsardzības līdzekļus var atšķirties atkarībā no klimata, vides un ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Lai saprastu kā un kāpēc daži augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti, ir nepieciešams izprast zinātni, kas stāv aiz tā visa. Nereti pašiem lauksaimniekiem nepieciešams konsultēties ar profesionāļiem agronomiem, lai uzzinātu labāko kaitēkļu apkarošanas iespēju.

Pesticīdi strādā daudz dažādos veidos, kas gala rezultātā iegūst vēlamo mērķi – nezāļu, kaitēkļu vai slimību apkarošana.

Pesticīdi tiek klasificēti pēc to darbības veidiem.

  • Algicīdi (darbojas pret aļģēm)
  • antibakteriālie pesticīdi (darbojas pret baktērijām un vīrusiem)
  • biocīdi (darbojas pret mikroorganismiem)
  • miticīdi (darbojas pret ērcēm)
  • fungicīdi (darbojas pret dažādām sēnīšu slimībām)
  • insekticīdi (darbojas pret kukaiņiem)
  • nematocīdi (darbojas pret nematodēm)
  • rodenticīdi (darbojas pret pelēm un grauzējiem)

Kas notiktu, ja lauksaimnieki nemigloti savus laukus?
2003. gadā bija aprēķināts, ka, ja lauksaimnieki neizmantotu herbicīdus, lai nogalinātu nezāles, tas izmaksātu apmēram 21 miljardus dolāru lielus zaudējumus. No kuriem 7,7 miljardi dolāru tiktu iztērēti cita veida nezāļu apkarošanai. Tādējādi raža tiktu ievākta daudz mazākos apjomos. Neizmantojot kultūraugu aizsardzības līdzekļus, kopumā pārtikas ražošana samazināsies, un daudzi no augļiem un dārzeņiem, kurus mēs esam pieraduši ikdienā redzēt veikalu plauktos, tur vairs neatrastos. Tāpēc eksperti uzskata, ka augu aizsardzības līdzekļi var palīdzēt uzlabot ražību un piegādi, kas arī saglabā stabilu cenu pārtikas preču veikalos. Visi lauksaimnieki kā viens vēlas novērst kaitēkļu bojājumus, lai raža izdotos bez liekiem zaudējumiem. Ir vairākas metodes, kā varētu izvairīties no dažādu kukaiņu un nezāļu atbrīvošanas, taču tiek uzskatīts, ka pesticīdi ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai to novērstu.

Kā kļūt par lauksaimnieku bez iepriekšējās pieredzes

Īsti lauksaimnieki strādā tāpēc, ka mīl to, ko dara. Protams, viens aspekts ir bizness, taču tas paliek otrajā plānā, jo laiks, kas ir pavadīts ārā, augu un dzīvnieku augšana un kopšana, klātbūtne visiem šiem procesiem ir daudz būtiskāka. Vai tu vēlies kļūt par lauksaimnieku, bet nekad neesi uzaudzējis nevienu augu vai kopis dzīvnieku? Nav jāuztraucas un jāaizmirst šī doma, jo šis raksts tev palīdzēs palikt uz ceļa, lai realizētu savu sapni.

Ir tikai divas sākuma lietas, kurām ir jāpievērš vislielākā uzmanība pašā sākumā:
1. Mācīšanās un padziļināta informācijas ieguve
2. Iepriekšēja pieredzes iegūšana

Pirmais solis ir motivācija, kas tev liek domāt par lauksaimnieka karjeru. Izlem, kāpēc tevi šī nozare ir tik ļoti ieinteresējusi. It īpaši, ja tu iepriekš esi dzīvojis pilsētas vidē, tad tas nozīmē pagriezt visu savu dzīvi par 180 grādiem un doties uz laukiem. Jebkura veida lauksaimniecība ietver daudz smaga darba, tas ietver milzīgu atbildību un sava veida risku, vai vispār viss ieguldītais reiz atpelnīsies. Lauksaimniecība ir dzīvesveids un arī bizness, kas dod finansiālu atlīdzību par visu smago darbu, ko esi veicis gada laikā. Taču emocionālais un garīgais apbalvojums ir daudz lielāks nekā algas čeks.

Lielākoties šīs nozares darbinieki ir strādājuši no paaudzes paaudzē. Lauksaimniecība ir apvīta arī ar daudzām saimnieka tradīcijām. Ja tu nekad neesi audzējis kādu kultūru, tu varētu saskarties ar daudz kritiķiem un skeptiski noskaņotiem cilvēkiem, kuri centīsies no šīs domas atrunāt. Atceries, ka nav tādi “muļķīgi” jautājumi. Tāpēc nezaudē drosmi, ja kāds skarbāks cilvēks tevi aizraida prom un nevēlas atbildēt uz jautājumiem. Lauksaimnieki, kuri nodarbojas savā jomā jau vairākus desmitus gadu, nevēlas, lai jaunie biznesmeņi ieņem konkurenci, tāpēc, saprotams, ka nevēlēsies dalīties savā gudrībā. Tāpēc apsver nākošo iespēju, kā uzzināt svarīgu informāciju – tā ir studēšana.

Lai iegūtu padziļinātas zināšanas no ekspertiem, vari doties uz informatīvām sesijām un nodarbībām, kā arī iestāties speciālā universitātē. Obligāti nav nepieciešams lauksaimniecības nozarei specializēts grāds, taču tas ir ļoti ieteicams, ja vēlies uzzināt daudz vairāk par visu, kas būs nepieciešams savā saimniecībā.

Galvenokārt, pastāv divu veidu lauksaimniecības nozares:
1. Kultūraugu audzēšana, sēklu, graudaugu, ogulāju plantāciju, augļu dārzu, vīnogulāju, siena un skābbarības audzēšana
2. Lopkopība, kas sevī ietver liellopu, piena lopu, cūku, mājputnu, zirgu, aitu, biškopību, eksotisko dzīvnieku audzēšana

Tajā pašā laikā var arī ieviest savu lauksaimniecības nozari kā organisku un ilgtspējīgu nozari, kas aptver kultūraugu un lopkopību audzēšanu, bet attiecas uz tradicionāliem līdzekļiem, ievērojot labturības normas. Sākumā vari neuztraukties, ka tava saimniecība būs pavisam maza, salīdzinot ar lielajiem konkurentiem. Mazs uzņēmums ļauj izprast un rediģēt kļūdas, kādas tiek pieļautas ražošanas procesā, neizšķērdējot lielas naudas summas.

Lai iegūtu pirmo darba pieredzi, ja tev vēl tāda iepriekš nav bijusi, visvieglāk ir piedāvāt savus pakalpojumus citiem lauksaimniekiem. Tu vari būt strādnieks kādā saimniecībā. Šis, iespējams, ir vissvarīgākais solis, lai apsvērtu ideju startēt šajā nozarē. Vienīgais veids, lai saprastu, vai esi piemērots būt lauksaimniekam, ir pašam izjust visu šo procesu. Strādā smagi un atbildīgi, redzi kā izaug augi vai dzīvnieki, apzinies kā tie jākopj. No šī darba tev jāsagaida, ka tipiska darba diena var būt garāka nekā 8 stundas. It īpaši, ja nodarbosies ar kultūras audzēšanu – ražas novākšanas laikā tā būs pilna darba diena no saules uzaušanas līdz norietam. Lauksaimniecības nozare ir pārsteigumiem bagāta, tāpēc jābūt gatavam uz visādiem pavērsieniem.

Kazkopība

Kazkopība nav jauns industrijas veids, jo vairāk – tas ir ļoti ienesīgs bizness. Kazas tiek audzētas jau kopš neatminamiem laikiem senā pagātnē. Parasti ar kazkopību saistās piena, gaļas un vilnas iegūšana. Lauksaimniekam kazu audzēšana prasa ļoti zemas investīcijas, jo tām ir daudzfunkcionāla lietderība. Kazas pašas par sevi ir multi-funkcionāli dzīvnieki.

  • Kazas pienu izmanto, lai ražotu pilnpiena pulveri, vājpiena pulveri, sviestu, krējumu, kā arī vienkārši svaiga piena ieguvei
  • Kazas gaļa tiek uzskatīta kā barojošs un veselīgs avots visiem gaļas patērētājiem
  • Kazas vilna un āda tiek izmantota apģērbu ražošanā
  • Kūtsmēsli tiek izmantoti augsnes barošanai un mēslošanai, lai nebūtu jāizmanto ķīmiskais mēslojums

Kazkopības priekšrocības
Pastāv daudz priekšrocības, kāpēc saimniecība varētu nodarboties tieši ar šo nozari. Jūs varat audzēt kazas kopā ar citiem lopkopības dzīvniekiem. Kazas tiek uzskatītas par nabadzīgo cilvēku govīm (mini govīm) un tām ir milzīgs ieguldījums lauku ekonomikas un valsts ienākumiem. Produkti, piemēram, piens un gaļa, ir ne tikai barojoša un viegli sagremojama pārtika, bet arī lielisks avots regulāriem ienākumiem. Tā kā kazas ir maza izmēra dzīvnieki, tās ir daudz vieglāk uzturēt nekā citus piena un gaļas liellopus. Par kazām var rūpēties par sievietes un bērni, jo tam nav nepieciešams smags fiziskais darbs. Lai nodarbotos ar kazkopību, ir jāzina trīs galvenās lietas: barošana, audzēšana un slaukšana. Šie vienkāršie uzdevumi neprasa daudz sarežģītas iekārtas, lielu kapitālu, darbaspēku un smagu darbu.

Pareizi soļi, lai uzsāktu kazkopību:
Lai uzsāktu un uzturētu veiksmīgu kazkopības biznesu, ir jāizveido efektīvs biznesa plāns, un cieši jāturas pie tā. Tātad, kādi ir svarīgākie soļi, lai uzsāktu šo biznesu.

1. Izvēlies teritoriju
Centies izvēlēties piemērotu lauksaimniecības zemes teritoriju, kas veicinātu sekmīgu kazkopību. Kazkopības lauksaimniecības bizness ietver sekojošos punktus:

  • Tīra ūdens piegāde un svaiga gaisa nepieciešamība
  • Viegli pieejama pārtika
  • Auglīga augsne, kurā varētu stādīt kultūru, stiebrzāles un citu zaļo augu ražu. Dzīvnieka barošana ar zaļo pārtiku uztur viņu veselīgu, produktīvu, kā arī samazina barošanas izmaksas.
  • Pilna darba laika pieejamība
  • Veterinārā dienesta uzraudzība un palīdzība
  • Labas transportēšanas iekārtas
  • Labas slaukšanas iekārtas
  • Netālu saimniecībai esošs tirgus, lai vieglāk pārdot savus produktus

2. Kazu šķirnes
Visā pasaulē pastāv dažāda veida kazu šķirnes, kuras audzē lopkopji. Pigmeja kazas, Nigērijas krūmu kazas, kašmira kazas, melnās Bengālijas kazas, kalnu kazas un daudz citas šķirnes ir iespējams pieradināt un audzēt savā saimniecībā. Šķirnes atšķiras pēc to īpašībām – citām ir barojošāka gaļa, citas ir populāras ar piena daudzumu, bet citas audzē dēļ krāšņās vilnas. Ir arī kazas, kuras tiek audzētas un trenētas speciāliem kazu šoviem. Patiesībā, ir cilvēki, kas šos dzīvniekus izmanto kā mājdzīvniekus, nevis lai gūtu kādu finansiālu labumu. Tāpēc, kad sāc domāt par kazkopību, nepieciešams apzināties kādiem mērķiem vēlies uzsākt biznesu un izvēlēties atbilstošu šķirni. Šķirne ir jāizvēlas ne tikai savu mērķu dēļ, bet arī apzinoties ģeogrāfisko atrašanās vietu. Lai to visu uzzinātu, nepieciešams apmeklēt kādu no tuvākajiem lauksaimniecības vai lopkopības mācību centriem, lai uzzinātu vairāk par piemērotām kazu šķirnēm savā vēlamā jomā.

3. Barošana
Parasti kazas izvēlas ēst graudzāles, augus, krūmus, nezāles un garšaugus. Atšķirībā no cūkām, tās nav visēdāji, un nekādā gadījumā neēd gaļu. Kazām ikdienā ir nepieciešama enerģija, šķiedrvielas, vitamīni un svaigs ūdens, lai nodrošinātu sekmīgu augšanu. Lai audzētu kazas, nepieciešama padziļināta zināšana tās uzturā.

4. Aprūpe
Kazas prasa regulāru aprūpi. Nekad nedrīkst dot tām piesārņotu pārtiku vai piesārņotu ūdeni. Mājiņas, kurās tās tiek turētas, vienmēr ir jātur tīrībā, cik vien iespējams. Neskatoties uz slikto pieredzi industriālās lauksaimniecības praksē, kazu mātes no kazlēniem nedrīkst atšķirt vismaz vairākas nedēļas pēc to dzimšanas. Kazām nepieciešamas regulāras veterinārārstu pārbaudes un vakcinācijas pret slimībām un dažādām veselības problēmām.