Fermu dzīvnieki

Vairāk nekā pirms pusgadsimta vēl bija izplatītas saimniecības, kurām piederēja dzīvnieki. Tie ganījās ganībās, elpoja svaigu gaisu un sajuta saules siltos starus uz muguras. Sliktos laika apstākļos tie tika ievesti salmu šķūņos, lai neapaukstētos. Savukārt šobrīd lopkopība saistās tikai ar rūpniecības iekārtām un fermām, kas strādā, lai iegūtu maksimālu peļņu, uzturot dzīvniekus kā ražošanas vienības, nevis kā dzīvas radības. Tūkstošiem dzīvnieki izvietoti vienā fermā, dzīvojot tik šaurās telpās, ka knapi var pakustēties, nemaz nerunājot par normālu uzvedību. Šāda ražošana rada to, ko mēs saucam par “lētu” gaļu, piena produktiem un olām. Bet tas, kas mums pie kases, šķiet, lēti, patiesībā ir ļoti dārgi priekš dzīvniekiem, vides, pārtikas kvalitātes un nekaitīguma. Izsmeļošāku informāciju par šo tēmu piedāvā šis portāls.

Apmēram 9 miljardi vistas, cūkas, liellopi, tītari, aitas, kazas, pīles, zosis tiek audzētas un nogalinātas pārtikas ieguvei katru gadu Amerikā. Neskaitot zivis, katru gadu tiek nokauti 56 miljardi dzīvnieki visā pasaulē, lai iegūtu gaļu. Tikai neliela daļa no šiem dzīvniekiem ir izjutuši prieku un socializāciju. Lielākā daļa, tomēr ir iepazinušies tikai ar atšķiršanu no vecākiem, bailēm un sāpēm. Lopkopības dzīvnieka dzīve saistīta ar audzēšanu, transportēšanu un nokaušanu. Lai uzturētu sistēmu, kas balstās uz dzīvnieku labturību, būtu nepieciešamas milzīgas izmaksas, kas neatbilst biznesa vēlmēm. Izvēlētā maksimālā ražošana un peļņa bieži vien iet roku rokā ar īpašībām, kas ievērojami mazina dzīvnieka dzīves kvalitāti. Daži piemēri, lai apliecinātu šo faktu:

  • Piena govis ir ģenētiski izveidotas, lai ražotu vairāk piena. Mūsdienu piena govs var saražot līdz pat 12 reizes vairāk, lai pabarotu arī savu mazuli. Tomēr, kad tiek ražots šāds liels piena daudzums, govij rodas grūtības ar savu ķermeņa svaru, tās paliek klibas.
  • Vistas, kuras tiek audzētas gaļai, ģenētiski ir izveidotas, lai straujāk sasniegtu laiku, kad var nokaut. Tikko izšķīlies cālis var sasniegt tirgus svaru jau 6 līdz 7 nedēļu laikā. Putni aug tik ātri, taču diezin vai viņu orgāni un kauli spēj tikt līdzi tādam tempam. Daudzi mirst no sirds mazspējas un citām saslimšanām, kā rezultātā rodas nedabiski straujš negadījumu skaits. Putni cieš no kaulu lūzuma, klibuma, plīsušiem orgāniem.
  • Govīm ģenētiski tiek audzēti muskuļi, lai iegūtu lielāku izmēru, kas savukārt, ir vairāk tirgus gaļa. Tomēr, jāapzinās, ka mātes organismā arī teļi iegūst šos pašus augšanas hormonus, tāpēc dzemdības ir diezgan problemātiskas. Visbiežāk lauksaimniekiem ir jāpalīdz dzemdībās, kā arī jāveic ķeizargrieziens, lai abi dzīvnieki neaizietu bojā.

Lielākā daļa dzīvnieku, kas tiek audzēti pārtikai, tiek pakļauti arī transportēšanas stresam. Dzīvnieki tiek transportēti, piemēram, no fermas uz kautuvi. Pat visvairāk kontrolētos apstākļos šajā nozarē, transports izraisa stresu, jo dzīvniekiem šajā laikā ir liegta pārtika, ūdens un jebkādi mīkstinoši materiāli. Kravas automašīnas ir tik pārpildītas, ka dzīvnieki nespēj atpūsties, viņi cīnās viens ar otru, mīda ar kājām, lai tikai atrastu brīvāku telpu. Īpaši augsts traumu risks ir iekraušanas un izkraušanas laikā.

Ļoti mazs, bet pieaugošs procents lauksaimniecības dzīvnieku sākts audzēt tādās labklājības saimniecībās, kas ļauj dzīvniekiem izbaudīt dabisko uzvedību, iegūstot pieeju izkļūt svaigā gaisā un būt sociāliem vienam ar otru. Lai gan dzīvnieki šā vai tā tiek audzēti pārtikas ieguvei, šie lauksaimnieki cenšas nodrošināt viņus ar augstu dzīves kvalitāti visa mūža laikā. Šādas bioloģiskās lauksaimniecības prasa daudz lielākas izmaksas, kā rezultātā gala produkti pie kases vairs nešķiet “lēta” produkcija. Tāpēc savā ziņā arī patērētāji ir atbildīgi, kāda būs dzīvnieku dzīve lauksaimniecībā. Ja viņi iegādāsies bioloģiski audzētu pārtiku, tas tikai sponsorēs un ļaus turpināt šādu audzēšanas modeli. Turpretī, pērkot tikai lētāko pārtiku, mēs tādā veidā atbalstam masveida fermu augšanu un attīstību.

Par rakstu paldies mūsu atbalstītājiem – www.superlaina.com.

Neliela cūkkopības saimniecība

Jebkuru ģimene, kura vēlētos iegūt svaigu gaļas produkciju,m nebaidoties par to, kā dzīvnieks ir ticis audzēts un kopts, varētu apsvērt domu audzēt paši savā pagalmā cūkas. Tās aug strauji, turklāt, prasa ļoti mazu teritoriju kā arī tikai nelielu kopšanu. Cūkgaļa ir viens no labumiem, kas tiek iegūts, uzsākot cūkkopības biznesu. Nodrošināt savu ģimeni ar svaigu gaļu, kā arī pārdot to vietējā tirgū un iegūt finansiālos līdzekļus – cūkkopība varētu nodrošināt šos divus galvenos mērķus. Bet vai tu zini, kā pareizi izveidot savu saimniecību un kā uzturēt dzīvniekus?

Nojume
Cūkas prasa ļoti daudz vietas. Lai gan mācību grāmatās var iegūt nepatiesu informāciju, ka vienai cūkai nepieciešama teritorija, kas ir divu kvadrātmetru platībā, tomēr patiesībā ir jāatrod nedaudz lielāka teritorija dzīvnieka labklājībai. Faktiski vienai cūkai nojume ir jāveido vismaz 5 kvadrātmetru platībā, vēlams pat vēl vairāk, jo viņām patīk staigāt. Ūdens ir jānoliek tālāk no barības punkta, jo cūkas ātri vien iemācās nokārtoties tieši blakus ūdenim. Cūkas ir dabiskie ekskavatori, tāpēc mēģinās izrakties no jebkura iežogojuma. Daudzi cilvēki kā efektīvu aizsargu izmanto elektrisko žogu, bet jāatceras, ka to nedrīkst izmantot virs ieejas, pretējā gadījumā dzīvnieki nevēlēsies iziet ārā no žoga. Pajumte ir nepieciešama, lai varētu paslēpties no sliktiem laika apstākļiem. Ja mājās ir neizmantota klēts vai zirgu stallis, tad šīs telpas var izmantot kā mājvietu cūkām, tomēr tad būs regulārāk jāatbrīvo no mēsliem. Turpretī svaigā gaisā mēsli ātrāk absorbējas zemē.

Barība un dzēriens
Lai cūkas augtu efektīvi un veselīgi, tām nepieciešama pieeja pārtikai visas diennakts laikā. Daudziem cilvēkiem ir kārdinājums atdot cūkām visus pārpalikumus no ēdienreizēm. Tas ir pieņemami, tomēr nedrīkst pilnībā aizstāt komerciālo barību. Ēdot jūsu maltītes paliekas, cūkas nesaņem sabalansētu diētu un augs daudz lēnāk. Atceries, ka jebkas, kas ir indīgs cilvēkiem (piemēram, rabarberu lapas) ir indīgs arī cūkām. Cūkām patstāvīgi ir nepieciešams svaigs ūdens. Pretēji izplatītajam teicienam “svīst kā cūka”, patiesībā, šie dzīvnieki nesvīst vispār. Vienīgais veids, kā viņas atbrīvojas no karstuma ir ātri elpojot, daudz dzerot un bieži urinējot. Karstā laikā jānodrošina cūkām pajumte, lai tās varētu uzturēties ēnā, kā arī jāpārbauda, vai ūdens nav pārāk uzsilis, pretējā gadījumā dzīvnieki to nedzers.

Veselības aprūpe
neskatoties uz to, ka cūka tiek audzēta, lai nokautu, – ir jārūpējas par viņas veselību. It īpaši svarīgi ir pārbaudīt, vai organismā nav iekšējie parazīti. Ņemot vērā, ka cūkas ir visēdāji, tās ātri var inficēties ar dažādām slimībām, apēst parazītu oliņas, kas vēlāk attīstās viņu orgānos. Parazīti var pat ļoti ievainot cūkas veselību, un, protams, neviens arī pēc nokaušanas negribēs šādu gaļu lietot uzturā. Tas nozīmē, pirms uzsāc cūkkopību, noteikti griezies pie veterinārārsta un uzzini visu nepieciešamo par cūku veselības uzturēšanu. Tāpat ik pa laikam piesaisti savu ārstu mājas vizītēm, lai regulāri pārbaudītu cūku veselību.

Komposta veikšana
Kā jau nojaut, cūkām ļoti patīk ēst. Un viss, kas tiek apēsts, pēc kāda laika nāk ārā. Cūku mēsli ir lielisks mēslojuma avots sakņu dārzam un puķu dobēm. Tāpēc esi cītīgs cūku mēslu tīrītājs un veido savu kompostu. Augšanas sezonā augsne būs ļoti pateicīga par barības vielām, sniedzot lielisku ražu, ar ko, protams, vari pabarot arī savas cūkas.

Noderētu atcerēties, ka cūkas ir spēcīgi dzīvnieki. Pēc rakstura mēdz būt arī ļoti spītīgi indivīdi. Tāpēc ir jāapņemas ar lielu pacietību un mieru, lai veiksmīgi sastrādātos ar saviem mājlopiem.

Liellopu audzēšanas melnā puse

Lielie dzīvnieki, kas pēc ārienes izskatās kā milži, patiesībā ir maigi, ziņkārīgi un gudri dzīvnieki. Tie ir bara dzīvnieki, un tāpat kā mūsu četrkājainie draugi suņi, arī govīm patīk pavadīt laiku kopā ar citām govīm. Faktiski var uzskatīt, ka govis ir arī ļoti līdzīgas cilvēkiem, tieši to spilgto raksturojumu dēļ: dažas ir drosmīgas, dažas kautrīgas, dažas draudzīgas, bet dažas lecīgas. Saskaņā ar pētījumiem, govis ir gudri dzīvnieki, kas var atcerēties lietas ļoti ilgu laiku. Govis socializējas sarežģītos veidos, laika gaitā attīstot ciešu draudzību, un dažreiz turot aizvainojumu pret citām govīm, kas savulaik ir kaut ko sliktu izdarījušas. Tāpēc mūsdienu lauksaimniecība un fermu audzēšana ir krietni vien izbojājusi dabisko dzīvnieku labklājību, liedzot tām svaigu gaisu, ganības un sabiedrību.

Tāpat kā visi dzīvnieki, arī govis novērtē savu dzīvi un nevēlas mirt. Netrūkst stāstu, kuros atklāts, kā govis cenšas izbēgt no sava “likteņa” tikt aizsūtītām uz kautuvi vai citu fermu. Govs Emīlija Masačūsetsā bija spējīga pārlēkt pāri 5 pēdu augstiem vārtiem, lai izvairītos no kautuves. Govs Sūzija izlauzās no iekraušanas kuģī, kas arī veda uz kautuvi – viņa ieleca upē un spēja nopeldēt vairākus kilometrus pāri upei. Govis jūt, kas viņas sagaida, un neviens saprātīgs dzīvnieks to nevēlētos piedzīvot.

Amerikas Savienotajās Valstīs gaļas un piena nozarēs katru gadu cieš un mirst vairāk nekā 29 miljoni govis. Bez pretsāpju līdzekļiem dzīvniekiem ar uzkarsētiem ieročiem tiek iededzinātas firmas zīmes, tiek nogriezti ragi, kā arī vīriešu dzimuma dzīvnieki tiek kastrēti. Kad tās ir sasniegušas pietiekamu vecumu, govis masveidā tiek nosūtītas uz fermām vai kautuvēm. Piensaimniecībā govis tiek mākslīgi impregnētas lai saglabātu piena plūšanu, tās tiek atdalītas no saviem jaundzimušajiem teļiem, līdz beidzot to ķermenis vairs nespēj funkcionēt, tāpēc arī tiek nosūtītas uz kautuvēm. Patiesībā, govīm ir ļoti spēcīgi izteiktas mātes jūtas, tāpēc, atšķirot tās no jaundzimušajiem teļiem, viņas izmisīgi kliedz vairākas dienas pēc tam.

Govis pienu ražo tieši tā paša iemesla dēļ, kā cilvēki – lai pabarotu savus mazuļus. Lai piespiestu mātītes ražot daudz vairāk piena, tās tiek impregnētas, izmantojot mākslīgo apsēklošanu katru gadu. Teļi tiek atrauti no mātēm un tiem ir tikai divi likteņi kas atšķiras no dzimuma. Tēviņi nonāk audzētavās, kur tiek nobaroti, lai iegūtu lielāku muskuļu svaru un ieguvi gaļas produkcijā. Turpretī mātītēm ir tieši tāds pats liktenis kā teļu mammām – ražot pienu, dzemdēt bērnus un, kad ķermenis paliks pavisam “nelietojams”, tas nonāks kautuvē. Vidēji viena govs šobrīd dienā ražo apmēram četras reizes vairāk nekā tas bija 1950.tajos gados. Piena govīm tiek dotas dažādas zāles, kas novērš sāpīgu iekaisumu rašanos tesmeņa zonās. Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamentu, 16,5% no piena govīm cieš no mastīta, kas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pieaugušām govīm piensaimniecības nozarē.

Govju dabīgais dzīves mūžs ir apmēram 20 gadi, turpretī tās govis, kuras tiek izmantotas piensaimniecības nozarē nodzīvo vien 5 gadus, jo viņu organisms paliek bezspēcīgs no patstāvīgas grūtniecības vai zīdīšanas perioda. Turklāt, līdz savam nāves brīdim, vismaz 50% no govīm ir klibas, jo tām ir jāstāv uz betona grīdas.

Liellopi, kuri tiek audzēti gaļas ieguvei, regulāri saņem antibiotiku devas, lai tie ātrāk augtu un saglabātu veselību tajos nožēlojamos apstākļos, kādi tiem ir piešķirti. Dažas no antibiotikām, tostarp penicilīns un tetraciklīns tiek lietots arī lai ārstētu cilvēkus. Tādējādi mēs iegūstam to, ka organisms paliek rezistents pret baktērijām, jo pārlieku daudz ēdam produktus, kuru sastāvā jau ir šīs antivielas. Teksasas Tehnoloģiskās universitātes zinātnieki izsaka bažas, ka baktērijas, kuras paliks rezistentas pret šīm antivielām, var nokļūt gaisā un radīt cilvēkiem grūti ārstējamas infekcijas slimības.

Labāko mājlopu izvēle

Ja esi nolēmis iesaistīties mājlopu audzēšanā, jāsaprot, kādam mērķim tas ir darīts. Lopu audzēšana nenozīmē vien pabarot līdz noteiktam vecumam un tad nokaut pārtikas ieguvei. Protams, eksperti uzskata, ka lopu audzēšana nav grūtāka par dārza iekopšanu un uzturēšanu, tomēr ir jāsaprot, ka dzīvām būtnēm ir nepieciešama lielāka uzmanība un labklājības apstākļi. Ir daudzi veidi, kā audzēt lopus arī ierobežotā nelielā pagalmā. Tomēr, izvēloties konkrētus dzīvniekus, kas visvairāk atbilstu jūsu vajadzībām, teritorijas apjomam ir būtiska nozīme.

Svarīgs fakts, kas nosaka saimniecības izveidi, ir finanses. Pamata lietas, kur nepieciešams investēt budžets, ir: sākotnējās izmaksas dzīvnieka iegādei, mājokļa vajadzībām, barošanas vajadzībām. Noteikti tev iepriekš jāapskata vietējās regulas, kas, iespējams, nosaka kādu ierobežojumu. Daudzās apdzīvotās vietās noteikumi ir visai specifiski, kas ierobežo dzīvnieku skaitu vienā mājsaimniecībā, nosakot, cik tālu no tuvākā blakus īpašuma ir jāatrodas jaunajai lopu audzētavai.

Nekādus “Mū”
Tālāk lasot un ievērojot, turpmākajā rakstā būs uzskaitīti dzīvnieki, kas ir truši, vistas, aitas un cūkas. Izlaižot populārāko lauksaimniecības balstu – govis. Iemesli, lai tu neuzsāktu savu saimniecību tieši ar piena govju vai gaļas liellopu audzēšanu ir daudzi:

  • Kūtsmēslu kaudzes var būt diezgan prāvas. It īpaši, ja tava teritorija nav pārāk liela.
  • Liellopi prasa izturīgākus žogus kā citi dzīvnieki
  • Govīm ir nepieciešama ievērojama ganību teritorija, turklāt, ar ļoti zaļu ganību lauku
  • Nokaujot kaut vienu dzīvnieku, tu iegūsi tik daudz pārtikas produktu, ka nebūsi spējīgs to visu legalizēt

Tāpēc, iesaku sākumā no liellopu audzēšanas atturēties, tā vietā apskatot citus variantus.

Trušu audzēšana
Klusi, tīri un ražīgi – truši ir vispiemērotākie dzīvnieki, kurus var audzēt arī mazākās telpās. Pūkainie zīdītāji ir bez smaržas, tāpēc nepiesaistīs arī mušas. Truši dod lielisku peļņu par summu no barības un darbaspēka ieguldītā. Trušus var pārdot gan gaļai, gan kažokādai. Lai gan parasti truša kažoks netiek izmantots liela apģērba ražošanā, tomēr mēteļu apdares un cepures no trušādas vienmēr ir atbalstītas. Bet, neskatoties uz visiem ieguvumiem, šai sugai ir nopietns trūkums – tā ir lieliska barība plēsoņām. Tāpēc, ja nebūsi izveidojis pietiekami spēcīgu žogu, tavi dzīvnieki ātri vien kļūs par vieglu laupījumu.

Vistu audzēšana
Šie populārie sētas putni var būt ļoti efektīvi gaļas un olu ražotāji. Vistas ir ļoti neizvēlīgi dzīvnieki, tās ēd visu, tāpēc nav īpaši jādomā par speciālu pārtiku. Protams, šis aspekts var izrādīties negatīvs, ja runa ir par dārza izpostīšanu. Tāpēc, lai aizsargātu savus kultūraugus, nepieciešams nožogot teritoriju. Tāpat kā trušiem, arī vistām piemērotas ir mazākas teritorijas, nav nepieciešami plaši ganību lauki. Tomēr nožogojums ir nepieciešams, lai pasargātu putnus no plēsējiem. Ja audzēsi ne tikai vistas, bet arī gaiļus, tad būs jāsamierinās ar dzīvo modinātāju.

Aitu audzēšana
Mierīgi, klusi un gandrīz bez skaņas – šie dzīvnieki ir lieliski mājdzīvnieki, ja vien vari piedāvāt viņiem svaigas, zaļas ganības. Ja tev ir kāds neizmantos lauks, kurā neesi plānojis stādīt kultūru, tad izmanto to ganību izveidei. Sezonas laikā vispār nav jādomā par papildus barošanu, kā tikai aizvest uz ganībām. Aitas var izmantot gan gaļas, gan vilnas ieguvei. Regulāra aprūpe praktiski nav nepieciešama, kā tikai reizi gadā vajadzētu apcirpt. Kopumā skatoties, aitas prasa mazākus ikdienas uzturēšanas noteikumus kā tas nepieciešams trušiem vai vistām. Tomēr šeit ir nepieciešams lielākas saimnieciskās zināšanas, kā, piemēram, pļavas nedrīkst pārmērīgi noganīt, pretējā gadījumā augsne paliks neauglīga un vairs nebūs izmantojama. Arī cirpšana prasa zināmas iemaņas, papildus tam, tehnoloģijas mēdz būt ļoti dārgas.

Cūku audzēšana
Cūkas ir lieliski atkritumu pārstrādātāji, tās ēd visu, sākot ar virtuves atliekām, dārza zaļumiem, graudiem, saknēm, olu čaumalām, subproduktiem. Barošana ir nepieciešama divas reizes dienā, papildus vienmēr nodrošinot ar svaiga dzeramā ūdens krājumiem. Cūkas neprasa lielu teritoriju. Tās var turēt aplokā ar iespēju paslēpties no saules, karstās vasaras dienās. Viennozīmīgi ar ko būs jāsaskaras audzēšanas procesā būs sabiedrības reakcija saistībā ar ožu.

Kazkopība

Kazkopība nav jauns industrijas veids, jo vairāk – tas ir ļoti ienesīgs bizness. Kazas tiek audzētas jau kopš neatminamiem laikiem senā pagātnē. Parasti ar kazkopību saistās piena, gaļas un vilnas iegūšana. Lauksaimniekam kazu audzēšana prasa ļoti zemas investīcijas, jo tām ir daudzfunkcionāla lietderība. Kazas pašas par sevi ir multi-funkcionāli dzīvnieki.

  • Kazas pienu izmanto, lai ražotu pilnpiena pulveri, vājpiena pulveri, sviestu, krējumu, kā arī vienkārši svaiga piena ieguvei
  • Kazas gaļa tiek uzskatīta kā barojošs un veselīgs avots visiem gaļas patērētājiem
  • Kazas vilna un āda tiek izmantota apģērbu ražošanā
  • Kūtsmēsli tiek izmantoti augsnes barošanai un mēslošanai, lai nebūtu jāizmanto ķīmiskais mēslojums

Kazkopības priekšrocības
Pastāv daudz priekšrocības, kāpēc saimniecība varētu nodarboties tieši ar šo nozari. Jūs varat audzēt kazas kopā ar citiem lopkopības dzīvniekiem. Kazas tiek uzskatītas par nabadzīgo cilvēku govīm (mini govīm) un tām ir milzīgs ieguldījums lauku ekonomikas un valsts ienākumiem. Produkti, piemēram, piens un gaļa, ir ne tikai barojoša un viegli sagremojama pārtika, bet arī lielisks avots regulāriem ienākumiem. Tā kā kazas ir maza izmēra dzīvnieki, tās ir daudz vieglāk uzturēt nekā citus piena un gaļas liellopus. Par kazām var rūpēties par sievietes un bērni, jo tam nav nepieciešams smags fiziskais darbs. Lai nodarbotos ar kazkopību, ir jāzina trīs galvenās lietas: barošana, audzēšana un slaukšana. Šie vienkāršie uzdevumi neprasa daudz sarežģītas iekārtas, lielu kapitālu, darbaspēku un smagu darbu.

Pareizi soļi, lai uzsāktu kazkopību:
Lai uzsāktu un uzturētu veiksmīgu kazkopības biznesu, ir jāizveido efektīvs biznesa plāns, un cieši jāturas pie tā. Tātad, kādi ir svarīgākie soļi, lai uzsāktu šo biznesu.

1. Izvēlies teritoriju
Centies izvēlēties piemērotu lauksaimniecības zemes teritoriju, kas veicinātu sekmīgu kazkopību. Kazkopības lauksaimniecības bizness ietver sekojošos punktus:

  • Tīra ūdens piegāde un svaiga gaisa nepieciešamība
  • Viegli pieejama pārtika
  • Auglīga augsne, kurā varētu stādīt kultūru, stiebrzāles un citu zaļo augu ražu. Dzīvnieka barošana ar zaļo pārtiku uztur viņu veselīgu, produktīvu, kā arī samazina barošanas izmaksas.
  • Pilna darba laika pieejamība
  • Veterinārā dienesta uzraudzība un palīdzība
  • Labas transportēšanas iekārtas
  • Labas slaukšanas iekārtas
  • Netālu saimniecībai esošs tirgus, lai vieglāk pārdot savus produktus

2. Kazu šķirnes
Visā pasaulē pastāv dažāda veida kazu šķirnes, kuras audzē lopkopji. Pigmeja kazas, Nigērijas krūmu kazas, kašmira kazas, melnās Bengālijas kazas, kalnu kazas un daudz citas šķirnes ir iespējams pieradināt un audzēt savā saimniecībā. Šķirnes atšķiras pēc to īpašībām – citām ir barojošāka gaļa, citas ir populāras ar piena daudzumu, bet citas audzē dēļ krāšņās vilnas. Ir arī kazas, kuras tiek audzētas un trenētas speciāliem kazu šoviem. Patiesībā, ir cilvēki, kas šos dzīvniekus izmanto kā mājdzīvniekus, nevis lai gūtu kādu finansiālu labumu. Tāpēc, kad sāc domāt par kazkopību, nepieciešams apzināties kādiem mērķiem vēlies uzsākt biznesu un izvēlēties atbilstošu šķirni. Šķirne ir jāizvēlas ne tikai savu mērķu dēļ, bet arī apzinoties ģeogrāfisko atrašanās vietu. Lai to visu uzzinātu, nepieciešams apmeklēt kādu no tuvākajiem lauksaimniecības vai lopkopības mācību centriem, lai uzzinātu vairāk par piemērotām kazu šķirnēm savā vēlamā jomā.

3. Barošana
Parasti kazas izvēlas ēst graudzāles, augus, krūmus, nezāles un garšaugus. Atšķirībā no cūkām, tās nav visēdāji, un nekādā gadījumā neēd gaļu. Kazām ikdienā ir nepieciešama enerģija, šķiedrvielas, vitamīni un svaigs ūdens, lai nodrošinātu sekmīgu augšanu. Lai audzētu kazas, nepieciešama padziļināta zināšana tās uzturā.

4. Aprūpe
Kazas prasa regulāru aprūpi. Nekad nedrīkst dot tām piesārņotu pārtiku vai piesārņotu ūdeni. Mājiņas, kurās tās tiek turētas, vienmēr ir jātur tīrībā, cik vien iespējams. Neskatoties uz slikto pieredzi industriālās lauksaimniecības praksē, kazu mātes no kazlēniem nedrīkst atšķirt vismaz vairākas nedēļas pēc to dzimšanas. Kazām nepieciešamas regulāras veterinārārstu pārbaudes un vakcinācijas pret slimībām un dažādām veselības problēmām.