Lauksaimniecības nākotne

Sākot ar traktoriem, kurus nevada cilvēks un robotizētu ražas novākšanas tehnoloģiju, kas saglabā produkciju svaigu piecas reizes ilgāk – cilvēki ir apsēsti ar tehnoloģiju izmantošanu, lai atrisinātu daudzas problēmas tieši pārtikas sistēmā. Taču patiesā aina ir tāda, ka tehnoloģijas ir tikai neliela daļa no risinājuma, kuru mēs meklējam. Reālā nākotnē lauksaimniecībā neaug ne augi, ne dzīvnieki – tajā aug uzņēmumi.

Nepārprotiet – saimniecības jau šobrīd ir uzņēmi, turklāt ar neticami intensīvu kapitālu un augsta riska biznesu. Vienā gadā lauksaimnieks var atļauties investēt pāris miljonus dažādos aktīvos, pārdot savu ražu un gada laikā tāpat iegūt peļņu 30 līdz 40 tūkstošu dolāru apmērā. Tas ir pietiekami liels risks, lai pretī saņemtu tādu algu. Tomēr lauksaimnieki to dara. It īpaši, kad šobrīd ir pienācis laiks, kad preču cenas ir nokritušās, viņi meklē iespējas, kā mazināt dažas riska iespējas savā uzņēmumā.

Pastāv daudz diskusijas par lauksaimniekiem un kā varētu izmainīt pārtikas sistēmu. Mazās ilgtspējīgās bioloģiskās saimniecības cīnās pret spēcīgiem lielajiem uzņēmumiem, kuriem tāpat ir atbalsts no vietējām kopienām un visiem pārējiem. Šādi lielie uzņēmumi ir pārvalda tūkstošiem hektāru monokultūras, skaitot tikai savu naudu un nedomājot par ietekmi uz vidi un veselību. Jāatzīst, ka ļoti daudz patērētāji izmanto tieši šādu lauksaimniecības modeļa pārtiku, jo saprotams – tas ir lētāk. Ja mēs vēlamies ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, ir jāsāk ar mums pašiem. Lauksaimnieki nespēj investēt bioloģiskā lauksaimniecībā, ja no tā nenāk nekāda peļņa. Ar nepietiekamiem ienākumiem nav iespējams iegādāties sēklas, apūdeņošanas iekārtas un daudz citas lietas, lai vēlāk nenonāktu pie bankrota sliekšņa.

Realitāte ir tāda, ka, pretēji plaši izplatītajam mītam, mums nav nepieciešamība, ka lauksaimniecība paliek produktīvāka. Lauksaimnieki nav vienpersoniski atbildīgi par cilvēku pieaugušo skaitu, un viņiem nav jādomā kā pabarot visu populāciju, tādējādi palielinot ražošanu līdz 2050. gadam par 70%. Lauksaimniekiem faktiski nav nepieciešams apstādīt katru sīkāko kvadrātmetru un izspiest no tā kādu pārtikas produktu. Lauksaimniekiem pašiem ir jāuzlabo sava dzīves kvalitāte, kas nāks par labu arī pašai pārtikas sistēmai nākotnē. Ko mēs varētu darīt, lai atbalstītu lauksaimniekus un tie pārvietotos uz priekšu auna veida lauksaimniecības uzņēmumā? Mēs varam investēt. Investēt – iegādājoties viņu produkciju.

Ja runājam par nākotni, kas būs tepat jau pēc dažiem gadu desmitiem, tad, protams, apmierināt 9,6 miljardu cilvēku vajadzības nebūs vieglākais lauksaimnieku uzdevums. Ņemot vērā, kāda šobrīd intensīva lauksaimniecība notiek, tad faktori kā ierobežotas aramzemju platības, svaiga ūdens nepieciešamība, klimata pārmaiņas – var krietni vien ietekmēt nākotnes lauksaimnieku vīziju. Ir aprēķināts, ka šobrīd lauksaimniecībā tiek izmantoti 70% pasaules dzeramā ūdens, kas ar laiku varētu pieaugt, atstājot visu cilvēci faktiski bez svaiga un tīra ūdens. Klimata pārmaiņu ietekmē var notikt sezonas maiņas, kas neatbilst augu un dzīvnieku dzīves ciklam. Par visiem šiem jautājumiem ir jāsāk domāt jau šobrīd, lai mēs būtu gatavi pakāpeniski stāties pretī nākotnes izmaiņām. Viens no veidiem, kā risināt šādus jautājumus un vienlaicīgi paaugstināt kvalitāti un kvantitāti ir izmantot precīzo lauksaimniecību, jeb plašāk zināmu kā “gudro lauksaimniecību”.

Gudrā lauksaimniecība ir process, kad korporācijas un saimniecības biroji savāc milzīgu daudzumu informācijas no kultūraugu ražas, augsnes, mēslošanas, laika apstākļiem, teritorijas kartēšanas, iekārtām, dzīvnieku veselības. Tādējādi, apkopojot visu informāciju, var nonākt pie gala rezultātiem, kā viens faktors var ietekmēt otru, padarot iespējamu to novēršanu. Lauksaimniecības zemēs tiek uzstādīti dažādi sensori, lai uzraudzītu un laikus atklātu reproducēšanas notikumus un veselības traucējumus dzīvniekiem, kā arī augiem.