Kāpēc lauksaimnieki lieto ķīmiskos mēslojumus?

Lai izaudzētu pārtiku, lauksaimnieki iet cauri daudziem izaicinājumiem. ANO Pārtikas un lauksaimniecības apkopotie dati liecina, ka apmēram 20 – 40% no mūsu pasaules ražas tiek zaudēta augu kaitēkļu un slimību dēļ.

Pasaulē ir apmēram 250 tūkstoši augu sugas. Kopumā trīs procenti jeb 8000 no šīm sugām ir nezāles. No izšķirtajām 8000 nezāļu sugām, apmēram 200 līdz 250 sugas sagādā lielas problēmas tieši lauksaimniecības kultūraugu augšanai. Nezālēm ir divas galvenās lietas, kuru dēļ tās tiek uzskatītas par nevēlamām: tās saražo ļoti daudz sēklas, tādējādi izplatoties pa visu teritoriju, kā arī sēklām ir ļoti liela rezistence izdzīvot augsnē ilgāku laiku. Piemēram, nezāle balanda no katra sava stublāja spēj saražot apmēram 117 tūkstošus jaunas nezāles. Dažas nezāļu sēklas, piemērotos augsnes apstākļos var saglabāties un izdzīvot līdz pat 40 gadiem. Amerikas Savienotajās Valstīs uz katru 0,01 hektāru aramzemes ir apraktas aptuveni 50 līdz 300 miljoniem nezāļu sēklu.

Lauksaimniekiem ir jācīnās ne tikai ar nezālēm, bet arī ar kukaiņiem, kuri barojas no kultūraugiem. Pastāv vairāk nekā 500 tūkstoši kukaiņu sugas, kuras barojas no zaļiem augiem. Lielākā daļa tie ir tauriņi, kodes, vaboles. Citi kaitēkļi apdraud produkciju, kad tā jau ir gatava un uzglabājas noliktavā.

Kāpēc lauksaimnieki miglo laukus?
Atbilde ir pavisam vienkārša – lauki tiek migloti, lai samazinātu un novērstu kultūraugu kaitēkļu izraisītos bojājumus. Kaitēkļi ir jebkurš bioloģiskais organisms, tostarp nezāles, patogēni un posmkāji, kas traucē kultūras kvalitāti un ienesīgumu. Kaitēkļi var izraisīt lielas un neatgriezeniskas sekas uz kultūru un ražu, kas gala rezultātā var ietekmēt arī patērētājus, jo pārtikas preces paliks dārgākas.

Tas ir tāpat kā mēs veicam dažādus apkarošanas pasākumus, lai saglabātu augus bez kaitēkļiem un slimībām savos dārzos. Tomēr jāsaprot, ka lauksaimnieki ir noslogoti , lai kontrolētu tūkstošiem nezāļu sugu apkarošanu, kaitīgu kukaiņu un augu slimību novēršanu, salīdzinoši ar mūsu augu dārza mazo teritoriju un dārzeņu apjomu. Un neatkarīgi no tā, vai lauksaimniecība ir bioloģiskā vai industriālā, lauksaimnieki ar šīm problēmām saskaras katru augšanas sezonu.

Nepieciešamība izmantot augu aizsardzības līdzekļus var atšķirties atkarībā no klimata, vides un ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Lai saprastu kā un kāpēc daži augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti, ir nepieciešams izprast zinātni, kas stāv aiz tā visa. Nereti pašiem lauksaimniekiem nepieciešams konsultēties ar profesionāļiem agronomiem, lai uzzinātu labāko kaitēkļu apkarošanas iespēju.

Pesticīdi strādā daudz dažādos veidos, kas gala rezultātā iegūst vēlamo mērķi – nezāļu, kaitēkļu vai slimību apkarošana.

Pesticīdi tiek klasificēti pēc to darbības veidiem.

  • Algicīdi (darbojas pret aļģēm)
  • antibakteriālie pesticīdi (darbojas pret baktērijām un vīrusiem)
  • biocīdi (darbojas pret mikroorganismiem)
  • miticīdi (darbojas pret ērcēm)
  • fungicīdi (darbojas pret dažādām sēnīšu slimībām)
  • insekticīdi (darbojas pret kukaiņiem)
  • nematocīdi (darbojas pret nematodēm)
  • rodenticīdi (darbojas pret pelēm un grauzējiem)

Kas notiktu, ja lauksaimnieki nemigloti savus laukus?
2003. gadā bija aprēķināts, ka, ja lauksaimnieki neizmantotu herbicīdus, lai nogalinātu nezāles, tas izmaksātu apmēram 21 miljardus dolāru lielus zaudējumus. No kuriem 7,7 miljardi dolāru tiktu iztērēti cita veida nezāļu apkarošanai. Tādējādi raža tiktu ievākta daudz mazākos apjomos. Neizmantojot kultūraugu aizsardzības līdzekļus, kopumā pārtikas ražošana samazināsies, un daudzi no augļiem un dārzeņiem, kurus mēs esam pieraduši ikdienā redzēt veikalu plauktos, tur vairs neatrastos. Tāpēc eksperti uzskata, ka augu aizsardzības līdzekļi var palīdzēt uzlabot ražību un piegādi, kas arī saglabā stabilu cenu pārtikas preču veikalos. Visi lauksaimnieki kā viens vēlas novērst kaitēkļu bojājumus, lai raža izdotos bez liekiem zaudējumiem. Ir vairākas metodes, kā varētu izvairīties no dažādu kukaiņu un nezāļu atbrīvošanas, taču tiek uzskatīts, ka pesticīdi ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai to novērstu.