Fermu dzīvnieki

Vairāk nekā pirms pusgadsimta vēl bija izplatītas saimniecības, kurām piederēja dzīvnieki. Tie ganījās ganībās, elpoja svaigu gaisu un sajuta saules siltos starus uz muguras. Sliktos laika apstākļos tie tika ievesti salmu šķūņos, lai neapaukstētos. Savukārt šobrīd lopkopība saistās tikai ar rūpniecības iekārtām un fermām, kas strādā, lai iegūtu maksimālu peļņu, uzturot dzīvniekus kā ražošanas vienības, nevis kā dzīvas radības. Tūkstošiem dzīvnieki izvietoti vienā fermā, dzīvojot tik šaurās telpās, ka knapi var pakustēties, nemaz nerunājot par normālu uzvedību. Šāda ražošana rada to, ko mēs saucam par “lētu” gaļu, piena produktiem un olām. Bet tas, kas mums pie kases, šķiet, lēti, patiesībā ir ļoti dārgi priekš dzīvniekiem, vides, pārtikas kvalitātes un nekaitīguma. Izsmeļošāku informāciju par šo tēmu piedāvā šis portāls.

Apmēram 9 miljardi vistas, cūkas, liellopi, tītari, aitas, kazas, pīles, zosis tiek audzētas un nogalinātas pārtikas ieguvei katru gadu Amerikā. Neskaitot zivis, katru gadu tiek nokauti 56 miljardi dzīvnieki visā pasaulē, lai iegūtu gaļu. Tikai neliela daļa no šiem dzīvniekiem ir izjutuši prieku un socializāciju. Lielākā daļa, tomēr ir iepazinušies tikai ar atšķiršanu no vecākiem, bailēm un sāpēm. Lopkopības dzīvnieka dzīve saistīta ar audzēšanu, transportēšanu un nokaušanu. Lai uzturētu sistēmu, kas balstās uz dzīvnieku labturību, būtu nepieciešamas milzīgas izmaksas, kas neatbilst biznesa vēlmēm. Izvēlētā maksimālā ražošana un peļņa bieži vien iet roku rokā ar īpašībām, kas ievērojami mazina dzīvnieka dzīves kvalitāti. Daži piemēri, lai apliecinātu šo faktu:

  • Piena govis ir ģenētiski izveidotas, lai ražotu vairāk piena. Mūsdienu piena govs var saražot līdz pat 12 reizes vairāk, lai pabarotu arī savu mazuli. Tomēr, kad tiek ražots šāds liels piena daudzums, govij rodas grūtības ar savu ķermeņa svaru, tās paliek klibas.
  • Vistas, kuras tiek audzētas gaļai, ģenētiski ir izveidotas, lai straujāk sasniegtu laiku, kad var nokaut. Tikko izšķīlies cālis var sasniegt tirgus svaru jau 6 līdz 7 nedēļu laikā. Putni aug tik ātri, taču diezin vai viņu orgāni un kauli spēj tikt līdzi tādam tempam. Daudzi mirst no sirds mazspējas un citām saslimšanām, kā rezultātā rodas nedabiski straujš negadījumu skaits. Putni cieš no kaulu lūzuma, klibuma, plīsušiem orgāniem.
  • Govīm ģenētiski tiek audzēti muskuļi, lai iegūtu lielāku izmēru, kas savukārt, ir vairāk tirgus gaļa. Tomēr, jāapzinās, ka mātes organismā arī teļi iegūst šos pašus augšanas hormonus, tāpēc dzemdības ir diezgan problemātiskas. Visbiežāk lauksaimniekiem ir jāpalīdz dzemdībās, kā arī jāveic ķeizargrieziens, lai abi dzīvnieki neaizietu bojā.

Lielākā daļa dzīvnieku, kas tiek audzēti pārtikai, tiek pakļauti arī transportēšanas stresam. Dzīvnieki tiek transportēti, piemēram, no fermas uz kautuvi. Pat visvairāk kontrolētos apstākļos šajā nozarē, transports izraisa stresu, jo dzīvniekiem šajā laikā ir liegta pārtika, ūdens un jebkādi mīkstinoši materiāli. Kravas automašīnas ir tik pārpildītas, ka dzīvnieki nespēj atpūsties, viņi cīnās viens ar otru, mīda ar kājām, lai tikai atrastu brīvāku telpu. Īpaši augsts traumu risks ir iekraušanas un izkraušanas laikā.

Ļoti mazs, bet pieaugošs procents lauksaimniecības dzīvnieku sākts audzēt tādās labklājības saimniecībās, kas ļauj dzīvniekiem izbaudīt dabisko uzvedību, iegūstot pieeju izkļūt svaigā gaisā un būt sociāliem vienam ar otru. Lai gan dzīvnieki šā vai tā tiek audzēti pārtikas ieguvei, šie lauksaimnieki cenšas nodrošināt viņus ar augstu dzīves kvalitāti visa mūža laikā. Šādas bioloģiskās lauksaimniecības prasa daudz lielākas izmaksas, kā rezultātā gala produkti pie kases vairs nešķiet “lēta” produkcija. Tāpēc savā ziņā arī patērētāji ir atbildīgi, kāda būs dzīvnieku dzīve lauksaimniecībā. Ja viņi iegādāsies bioloģiski audzētu pārtiku, tas tikai sponsorēs un ļaus turpināt šādu audzēšanas modeli. Turpretī, pērkot tikai lētāko pārtiku, mēs tādā veidā atbalstam masveida fermu augšanu un attīstību.

Par rakstu paldies mūsu atbalstītājiem – www.superlaina.com.