Bioloģiskā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība ir augkopības un lopkopības produkcijas audzēšanas metode, kas ietver sevī daudz vairāk nekā pesticīdu, minerālmēslu, ģenētiski modificētu organismu, antibiotiku un augšanas hormonu nelietošanu. Tā ir visaptveroša sistēma, kas paredzētu, lai optimizētu produktivitāti un derīgumu dažādām kopienām agro-ekosistēmā, tai skaitā augsnes organismiem, augiem, dzīvniekiem un arī cilvēkiem. Galvenais mērķis, kāpēc cilvēki nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību ir attīstīt saimniecību, kas ir harmonijā ar apkārtējo vidi. Par to vairāk stāsta Imprumut-Acum.

Vispārējie principi, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām ir:

  • Aizsargāt vidi, mazināt augsnes degradāciju un eroziju, samazināt piesārņojumu, optimizēt bioloģisko produktivitāti un veicināt stabilu augsnes veselības stāvokli
  • Uzturēt ilgtermiņa augsnes auglību, optimizējot apstākļus bioloģiskajai audzēšanai
  • Salabāt bioloģisko daudzveidību konkrētā ekosistēmā (augsnē, ganībās, reģionā)
  • Pārstrādāt materiālus un resursus pēc iespējas saudzīgākā veidā, piemēram, veidojot kompostu
  • Sniegt mājlopiem nepieciešamo aprūpi, kas veicina veselību un atbilst dabīgās uzvedības normām
  • Sagatavot bioloģiskus produktus, uzsverot kvalitāti visos ražošanas posmos
  • Paļauties uz atjaunojamiem resursiem vietējā mēroga lauksaimniecības sistēmā

Bioloģiskā daudzveidība veicina izmantot kultūras apmaiņu vienā augsnes teritorijā, līdzsvarojot augsnes uzturvielas. Lai saglabātu augsnes organiskās vielas un auglību, tiek izmantot kūtsmēsli un kompostrētas pārtikas izejvielas. Šāda kultūras maiņa ļauj kontrolēt arī kukaiņu un slimību cēloņus, uzlabo ģenētiku un rezistento šķirņu atpazīšanu. Integrēta kaitēkļu un nezāļu pārvaldība ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās lauksaimniecības rīkiem. Organiski apstrādātie pesticīdi ietver “dabas” vai citu kaitēkļu apkarošanas produktu vielas, kas ir atļauto vielu sarakstā no bioloģiskās lauksaimniecības standartiem. Pieļaujamo vielu saraksts identificē vielas (PSL), kuras atļauts izmantot kā pesticīdus bioloģiskajā daudzveidībā.

Bioloģiskās lauksaimniecības standarti aizliedz produktu gēnu inženieriju un dzīvnieku klonēšanu, sintētisko pesticīdu izmantošanu, sintētisko mēslojumu izmantošanu, imprumuturi rapide fara garantii, notekūdeņu piesārņošanu, sintētisko antivielu barošanu, sintētiskos pārtikas apstrādes līdzekļus, kā arī sastāvdaļu izmantošanu. Aizliegto produktu praksi nevar izmantot tās sertificētās bioloģiskās saimniecības vismaz trīs gadus pirms to produkti ir tikuši apliecināti kā bioloģiskie. Lopi, kuri tiek audzēti kā bioloģiskie, 100% jābaro ar organiskām barības sastāvdaļām. Jāatzīst, ka ievērot visas regulas un sekot līdzi visiem procesiem ir ļoti grūti, jo bioloģiskā lauksaimniecība rada daudz problēmas. Dažas kultūras ir daudz grūtāk izaudzējamas, nekā citas, kuras aug dabīgi. Tomēr gandrīz katru preci var ražot un audzēt organiski.

Bioloģiskās pārtikas tirgus šobrīd pasaulē ir pieaudzis pēdējo 15 gadu laikā. Tiek prognozēts vēl lielāks tās pieaugums nākamo gadu laikā, kas var sasniegt vēl par 20% lielāku bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru.

Patērētāji iegādājas bioloģisko pārtiku dažādu iemeslu dēļ. Daudzi vēlas iegādāties produktus, kuri nesatur ķīmiskas vielas, pesticīdus un kuri audzēti ķīmiska mēslojuma apstrādātā augsnē. Dažiem patērētājiem vienkārši patīk izmēģināt jaunus un dažādus produktus. Vārds “bioloģisks” tiek uzskatīts par labu modes tendenci, un dažkārt tikai dēļ nosaukuma tiek izvēlēts iegādāties tieši šis produkts. Bioloģiskie produkti atšķiras ar garšu, smaržu, un, protams, ar sastāvu. Bioloģiski audzētus pārtikas produktus var arī ilgāk uzturēt svaigus, apzinoties, ka tiem nav pielietotas nekādas ķīmiskas vielas, lai uzglabātu svaigumu. Šāda bioloģiski audzēta pārtika ir rezistenta pret straujo pelējuma un puves parādīšanos.

Neskatoties uz daudz labām lietām, kuras saistās ar bioloģisko lauksaimniecību, jautājums paliek neatklāts – kāpēc lielākā daļa lauksaimnieku joprojām nodarbojas ar industrializēto lauksaimniecību? Šis ir jautājums, ko varētu uzdot katram cilvēkam – gan tiem, kuri nodarbojās ar ražošanu, gan tiem, kuri atbalsta šādu ražošanu, nepērkot bioloģisku un veselīgu pārtiku. Ja fakts, ka bioloģiskā lauksaimniecība tomēr izmanto pesticīdus, lai gan – atļautos, tomēr neuzrunā pircēju iegādāties šo pārtiku, vislabākā alternatīva ir produktiem, kuri ir audzēti ilgtspējīgas lauksaimniecības metožu ietvaros.